Zirgu ceļš: No vēsturiskās pasta stacijas līdz mūsdienām

Ceļa posms Valka – Pedele – Ērģeme – Omuļi – Holdre ir unikāls ne tikai ar vēsturiskajām vietām, bet arī ar neparastu koncentrāciju:

30 km garā posmā atrodas 10 saimniecības, kurās audzē zirgus!

Šis fakts izbrīna ikvienu "Ausmu" viesi, jo esam vienīgā vieta ar tik lielu zirgu audzētāju blīvumu.

"Ausmas" – Vēsturiskais Stallenhoff - Mūsu viesu nams vēsturiski bijis Omuļu muižas pusmuižas brūzis ar trim zirgu staļļu vietām.
Zirgu pasta stacija - Vēstures fakti liecina, ka šī vieta kalpojusi kā zirgu audzēšanas un maiņas punkts. Joprojām apskatāms no akmens celtais stallis, kas atgādina par vietas kādreizējo nozīmību.

🇸🇪 Zviedru laiki un Karaliskais pasts (17. gs.)
17. gadsimtā Vidzeme kļuva par daļu no svarīgām pasta līnijām, kas savienoja Rīgu un Tērbatu ar Stokholmu. Viens no intensīvāk noslogotajiem ceļiem uz Igaunijas dienvidiem veda tieši gar "Ausmām".

 

Kāpēc radās zirgu maiņas punkti? Lai izbeigtu praksi, kad amatpersonas patvaļīgi atņēma zemniekiem zirgus, pie galvenajiem ceļiem ik pēc 8–10 km izveidoja krogus ar stadulām. Šeit ceļotāji varēja:

• Atpūsties un paēst.

• Pabarot vai apmainīt nogurušos zirgus pret svaigiem.

• Īpašos gadījumos nodrošināt papildu pajūgus augstām amatpersonām.

1630. gada rīkojums: Karalis Gustavs Ādolfs pavēlēja pie ceļiem iekārtot krogus-stadulas ar četriem pastāvīgā gatavībā esošiem zirgiem. Noteiktā maksa par zirga jūdzi bija 4 zviedru apaļie, bet par ēdienreizi – 3 zviedru apaļie.

🇷🇺 Krievijas impērijas laiks un "Kazaku pasts"
Pēc 1710. gada tika ierīkotas "kazaku pasta stacijas". Uz galvenajām maģistrālēm katrā stacijā braukšanas gatavībā bija jātur 20 kazaku zirgi. Pasta stacijas komisāram bija jānodrošina drošs, ātrs sūtījumu transports un ērtības ceļotājiem.

Ceļojuma noteikumi 18. gadsimtā:

• Ātruma ierobežojumi (1770. g.): Lai saudzētu zirgus, kurjeriem stundā bija jānobrauc 12 verstis, bet ceļotājiem – 10 verstis.

• Ceļotāji izmantoja personīgās karietes, puskarietes (bričkas) vai kibitkas.

• Ja braucējam nebija savu ratu, tos varēja iznomāt par 25 kapeikām (ziemā par ragavām piemaksājot 10 kapeikas).

 

Dzelzceļa ēra un tradīciju saglabāšana
Zirgu pasts savu kulmināciju sasniedza 19. gadsimta vidū. Līdz ar šaursliežu dzelzceļa līniju Valka–Rūjiena–Pērnava (1894–1897) zirgu pasta nozīme lielajos ceļos mazinājās. Tas turpināja kalpot tikai vietējām vajadzībām, savienojot dzelzceļa stacijas ar attāliem apvidiem.

Mūsdienās, lai gan pārvietojamies modernāk, mūsu apvidū mīlestība un rūpes par zirgiem ir saglabājušās nemainīgas.

Literatūra:
Pārsla Pētersone. Vidzemes pasta vēsture 17.-19.gs.
Nacionālā enciklopēdija. Pasta nozare Latvijā
Straupes zirgu pasts; Kartes: vesture.dodies.lv